Viktorija un Robis

Šodien gadījās kaut kas īpašs priekš manis, jo nevis es nomedīju dienas varoņus Viktoriju un Robi (9 gadi), bet viņi mani, jo Viktorija jau zināja par šo projektiņu no saviem diviem klasesbiedtiem, kurus iepriekš biju nofotogrāfējusi. Tad nu Viktorija atpazinusi mani, pati pastāstīja, ka mājās viņai ir suņuks un vai es būtu ar mieru mazliet pagaidīt, lai viņa var aiziet savam draugam pakaļ. 

Un nepagāja ne desmit minūtes, ka te jau viņi nāca - miermīlīgais Robis ar saimnieci. Robim ir labs kontakts ar suņu meitenēm, bet puikas gan neuzskata par draugiem, tikai viens draugs Peksis ir izpelnījies viņa atzinību un uzticēšanos.

Robis, galvenokārt, ēd dažādas putriņas, kaulus un gaļu, kā arī nelaiž garām izdevību šo to nočiept no galda, piemēram, vienreiz noēda pusšķīvi pankūkūkas. Taču suņu puika lieliski prot arī paprasīt, ja vēlas kādu kārumu.

Mājās Robis ir īsts dīvanu suns, jo uz grīdas jau tomēr nav tik patīkama gulēšana. Arī nakts mieru viņš bauda vai nu Viktorijas gultā, vai kādā citā mīkstā guļvietā. Vēl mājās Robis draudzīgi sadzīvo ar kaķi Antonu un franču žurciņu dāmu Bibī.

Bet vislielākie prieki Robim ir tad, ja saka, ka būs iešana pastaigā, jo tad suņuks atplaukst smaidā līdz ausīm!

Man joprojām skumīgs prāts, ka Viktorijas draudzenes nācās mazliet apbēdināt, ka projekta ietvaros tomēr nebildēju jūrascūciņas un žurciņas, bet nu kopīgu foto taču tas neliedza man jaukajām meitenēm uztaisīt.

Paldies Viktorijai par manis uzrunāšanu un garastāvokļa pacelšanu septītajās debesīs :)