Ruta un Mūza (3,5 gadi) satikās pavisam neplānoti, jo sākumā Ruta nebija domājusi tikt pie suņu drauga, tāpēc braucot apskatīties kucēnus, darīja to tīri intereses pēc, taču mājās jau brauca divatā, jo kurš gan spēj turēties pretī kucēnu mīlīgajām sejiņām?!?
Mūzas vārdu izdomāja draudzenes piecgadīgais dēliņš, īsti pat nenojaušot tā nozīmi, bet tā kā Rutai vārds likās atbilstošs un iedvesmojošs, tad ar to problēmu nebija.
Šobrīd Mūza ir mazliet lēnīga un nopietna dāma, taču līdz pusotra gada vecumam bija neapturams viesulis, kas ar savu enerģijas devu varēja kalnus un cilvēkus gāzt.
Tāpat melnās skaistules parādīšanās mājās arī veicināja zināmus remontdarbus, kas jau ilgāku laiku bija par sevi likuši manīt, jo Mūza pamanījusi drūpošu sienas laukumiņu bija ķērusies kārtīgi klāt un izgrauza paprāvu caurumu.
Protams, tagad jau suņu meitene ir izcils uzvedības paraugs un neko neatļautu nedara, ja nu vienīgi kādreiz no kāda zemāka galdiņa pazūd nepieskatīta maizīte, bet tas uz kopējā fona tāds piliens jūrā vien ir.
Un visvisvislielākais prieks Mūzai ir bumbiņa un tās ķeršana. Viņa to atnes cilvēkam pie kājām, noliek, un paskatās, lai met atkal. Un kā Ruta atzina, tad tas ir vienīgais veids kā suņu meiteni nokausēt, lai vakarā saldāks miegs.
No comments:
Post a Comment