Šodien iepazinos ar ļoti jauku kompāniju - Līvu, Pēteri un Fredi (5 gadi), kurš ir kupls vācu aitu suņa un samojeda krustojums. Fredis ir draudzīgs mīlulītis un dikti komunikabls, taču reizēm arī paslinks. Vēl viņš nevar nosēdēt mierā un kustās, kustās, kustās...
Patiesībā Fredis ir baigais viltnieks, jo lieliski izprot cilvēkus un uzreiz zin, kuru varēs aptīt ap pirkstiņu un kuru nē. Piemēram, gandrīz neviens nespēj turēties pretī šīm acīm, kas tik žēlīgi diedelējas pie galda, kad notiek pusdienošana. Taču reizēs, kad omīte nevēlas dalīties ar viņu savā porcijā, Fredis nespēj ar to samierināties un paceļ savu balsi pret omīti.
Fredim visvairāk garšo aknu pastēte un saldējums, bet lielo kārumu speķa pīrādziņus viņš dabū pa kluso no Pētera, jo Līva iebilst pret tādu pārtiku.
Vēl Fredis ir emociāls draudziņš, kas mēdz par dažādām lietām apvainoties un tad savu dusmu izliek rokot bedres.
Bet pats fenomenālākais fakts par Fredi ir tas, ka viņš ir bijis pazudis 2 gadus, jo vienā dienā bija ņēmis un vienkārši pametis mājas. Saimnieki izmeklējās visās iespējamās vietās un visos veidos, taču bez panākumiem un gāja laiks un cerības atrast draudziņu saruka, taču pēc ilgiem meklējumiem divu gadu garumā pie mājas parka bija uzlikts paziņojums par atrastu suni, kurš atrodas patversmē un Līva ar Pēteri uzreiz atpazina savu Fredi un devās tam pakaļ. Un kā jau zināms Fredim pilns vēders ir ļoti būtiska dzīves sastāvdaļa, tad nu pa šiem gadiem viņš pat bija paspējis uzbaroties.
Vēl melnajam skaistulim nepatīk, ja mājās ir saspīlēta gaisotne un saimnieki strīdas, tādos brīžos viņš vienmēr iejaucas un pārsvarā nostājas Pētera pusē, tā sakot, vīriešu solidarizācija :).
No comments:
Post a Comment