Ieva un Bonti

Pirms pāris dienām uzzināju par tādu interesantu suņu šķirni kā hofavarts un izrādās, ka arī Rīgā ir daži tās pārstāvji, tad nu šodien bija tā laimīgā diena, lai hofavartu apskatītu tuvāk un iepazītos ar Ievu un Bonti (1 gads un 3 mēneši), kuras pilnais vārds ir Ella vom Bairischen Blues.

Saimnieki savai suņu dāmai devās pakaļ uz Bavārijas apgabalu Vācijā, jo tajā brīdī Latvijā nebija vēl neviena šīs šķirnes audzētava, bet šobrīd gan jau viena ir. Taču Bonti nāk no kuplas ģimenes, jo tai ir septiņas māsiņas un viens brālītis.

Bonti ne pārāk patīk karstums, tāpēc viņa izvēlas mājās zvilnēt ventilatora tuvumā un pastaigāties iet, kad saule jau norietējusi. Arī naktīs nevar gulēt kopā ar saimniekiem, jo tas Bonti par karstu, bet no rītiem gan patīk ielīst pie viņiem migā un ļaut, lai pabužina kažoku.

Pēc rakstura Bonti ir nosvērta un mierīga, kā arī var lepoties ar mīkstu kažoku un gofrētām karameļu krāsas biksiņām.

Bet nu arī vispaklausīgākajiem draudziņiem, gadās, ka "paslīd kāja", uz kādu nedarbu, tā nu Bonti pirms mēneša nebija spējusi turēties pretī kārdinājumam apēst pusotru kilogramu lielu svētku kūku un vēl senāk Ievas draudzenes kāzās, kamēr visi ārā piedalījās atrakcijās, Bonti tikmēr noēda visu kāzu rasolu.

Vēl Bonti ir īsta lidojošā šķīvīša pavēlniece, jo demonstrējot man savas prasmes, no kādiem 20 metieniem, visus noķēra zobos. Un ar savu dārgumu oranžo šķīvīti nav gatava ar nevienu dalīties - ķepa virsū un punkts.