Šodien man bija īsta svētku tikšanās ar trīs jaukām dāmām - mammu Elīnu un meitām Martu un Elza, kā arī ar viņu "mazo brālīti" Larsu (8 mēneši), kurš ir ģimenes jaunais loceklis divus mēnešus. Meitenes ir godīgi sadalījušas Larsa pastaigu grafiku, jo jaunākā māsa Elza ceļas agrāk pirms skolas un izved suņuku no rīta, bet Marta veic garo vakara gājienu. Taču brīvdienu rītos gan ir grūtāk ar izvedēju, jo visiem gribas nedaudz ilgāk pasnaust, bet Larss jau 6.30 ir gatavs gājējs.
Pirmajos divos mēnešos Larss jau ir paspējis kārtīgi pārbaudīt ģimenes locekļu pacietības mēru, jo ir sagrauzis vairākas TV pultis, izvēlējies mammas un tēta gultu par mazo vajadzību nokārtošanas vietu un tētim čībām pirkstgalos tagad ir smuki caurumi, visticamāk tāpēc, lai vasarā labāk gaiss cirkulētu.
Marta un Elza no savas kabatas naudiņas pērk savam suņu draudziņam katru nedēļu jaunu mantiņu, jo viņš ir tāds ziķeris, ka katra jaunā rotaļlieta iztur vien dažas minūtes un viss - tā ir uzveikta! Tad vēl viņš ir šausmīgi viltīgs, jo neviens ģimenē nevarēja saprast, kur tik ātri pazūd iedotais kauliņš? Viens, otrs, trešais...Līdz beigās izrādījās, ka Larss tos bija paslēpis saimniecības telpā starp tēta drēbēm. Tikai neviens nesaprot, īsti kādu mērķu vadīts viņš to darīja.
Bet, lai vai kādus stiķus izstrādātu mazais blēņdaris, tomēr viņš ir pats mīļaķais suņuks šai ģimenei, jo kad kāds vēlas viņu paglaudīt, tad apkrīt augšpēdus ar vēderiņu uz augšu, kas nozīmē pašu augstāko uzticības un paļāvības pakāpi.
No comments:
Post a Comment